Jaunā tēlnieka Anša Dobičina izstādes “Lauka relikvijas” galvenais motīvs ir cilvēka atstātais nospiedums vidē.
Strādājot pie izstādes “Lauka relikvijas” Ansis Dobičins (1989) izvēlējies saglabāt un caur tēlniecisku valodu pārveidot subjektīvi izvēlētus priekšmetus no apkārtnes par relikvārijiem vai motīviem, kuros tiek izcelta mūsdienu pasaules uzbūve dialektiskā sarunā ar no pagātnes selektīvi mantotajiem priekšmetiem. Mākslīgi rekonstruējot gan marginālo, gan vitālo realitāti, mākslinieks koncentrējas uz cilvēku estētiskajām un vitālajām problēmām, mūsu apkārtni un to mijiedarbību, uzdodot jautājumu par to, kā vide var būt jēgpilna un atjaunojoša.
Ansis Dobičins beidzis tēlniecības nodaļu Latvijas Mākslas akadēmijā, savā daiļradē strādā izmantojot tēmas, kam piemīt sadzīves vai rūpniecības simbolika, un materiāliem, kas bagātīgi asociācijām. Apvienojot tēlniecības valodu ar konstruktīviem un reālistiskiem elementiem, veido māksliniecisku skatījumu uz pasauli un sabiedrību. Darbi tiek veidoti no tradicionāliem materiāliem – metāls, koks, akmens, papildinot tos ar citiem medijiem.
Attēls: Anša Dobičina darba "Trofeja" fragments