Izstāde “Dubļi. Dūņas. Viela” ir divu laikabiedru – gleznotājas Agnijas Ģērmanes un scenogrāfes Ināras Gaujas jaundarbos izpausta sajūtu pieredze par dubļu un dūņu vielisko substanci un dziedējošo būtību.
Agnijas Ģērmanes (1964) izstādes darbu kolekciju veido gleznas, apvienojot divas tēmas – kūdras ieguves lauku mistērijas un dūņu dziedniecību. Abas tēmas ir par vizuālo un sensoro pieredzi, pieskārienu, saskarsmi ar vielu – dzīvo zemi, pagātnes slāņiem, ķermeni un sevi. Kūdras lauku mainīgā ainava Agniju fascinē ar vērienīgo un nedaudz rūgto tēlainību: sakņu slāņi, griezti, stumti un krauti kaudzēs, zemes kreisā puse izgriezta otrādi kā vecs mētelis. Spurainās vīles, stiprinājuma kārtas – viss apslēptais izcelts, ārdīts un pārstrādāts. Izstādes darbi vērsti uz cilvēka klātbūtni, iejaukšanos dabā, caur vizuāliem tēliem radot sajūtu, ka esam daļa no kopīgas vielas un eksistences.
Otrs mākslinieces iedvesmas avots ir dubļu un dūņu terapija ar īpatnējo ķermeņa pieredzi, ietinoties un iegremdējoties kūdras dubļu melnajā matērijā, pazaudējot robežu starp ķermeni un vielu sev apkārt. Slāņota, kasīta, šļakstīta, mīksta un plastiska kā dubļi ir arī Agnijas Ģērmanes glezniecības viela – eļļas krāsa.
Ināra Gauja (1965) izstādē veido vides instalācijas “Dubļi. Dziednīca” un “Dubļi. Gaita”. Dubļu – dūņu dziednīcas senāk Latvijas teritorijā bijušas lielā cieņā – Ķemeri, Baldone, Kandava… Var teikt, ka toreiz bija dubļu mode. Vai tagad dubļu vannas stāv sausas? Piedzīvojot dubļu vannas, siltu dūņu aplikācijas – iegremdējot sevi dabas pīšļu smakojošajā ķēpā – miesa un gars gūst unikālu pieredzi, atjaunojas. Ar otru izstādes darbu “Dubļi. Gaita” Ināra aicina apjaust sevi kā dabas bioloģisko procesu sastāvdaļu – kā būtni nebeidzamā dabas atjaunotnes gājumā caur vielas sabrukšanu, dubļu smagumu, kas rada jaunu auglīgu sākumu. Dubļi kā dabas process.
Attēls: Agnijas Ģērmanes darba "Sakņu ķermeņi" fragments.